Grozījumi maksātnespējas likumā
“Nolikto atslēgu princips” – pēc mantas, kas kalpojusi kā nodrošinājums, pārdošanas nodrošinātais kreditors līdz ar izsoles akta apstiprināšanu zaudē prasījuma tiesības un atlikušās parādsaistības starp kreditoru un parādnieku tiek dzēstas.
Sākotnēji “nolikto atslēgu principu” bija plānots ieviest Maksātnespējas likumā, taču šī norma nesatājās spēkā, jo ar 2015. gada 19. februāra grozījumiem 147. panta sestā daļa tā tika izslēgta no Maksātnespējas likuma.
Grozījumi attiecībā uz “nolikto atslēgu principu” piemērojami tikai līgumattiecībām, kas noslēgtas pēc 2015.gada 1.marta.
No Maksātnespējas likuma 147. panta sestās daļas izstrādes gaitas secināms, ka šīs normas mērķis ir bijis atbrīvot parādniekus, kas ir fiziskas personas, no pārmērīga parādu sloga un atjaunot to maksātspēju. Tomēr Maksātnespējas likuma 147.panta sestā daļa ne vienmēr būtu bijusi piemērota, lai ar to sasniegtu definēto mērķi. Maksātnespējas likuma 147. panta sestā daļa, kas paredzēja „nolikto atslēgu principu”, būtu uzlabojusi parādnieka stāvokli vienīgi tad, ja pret attiecīgo parādnieku nebūtu atzītu nenodrošināto kreditoru prasījumu vai ja nenodrošināto kreditoru prasījumi būtu atzīti, taču parādnieks, izpildot saistību dzēšanas plānu, segtu gan šo nenodrošināto kreditoru prasījumus, gan arī nodrošinātā kreditora prasījumu tā nesegtajā daļā. Jebkurā citā gadījumā, kad parādniekam nepietiktu līdzekļu kreditoru prasījumu segšanai, šī norma nebūtu uzlabojusi parādnieka stāvokli, jo viņš tos pašus līdzekļus, kas tika novirzīti nodrošinātā kreditora prasījuma segšanai, novirzītu nenodrošināto kreditoru prasījumu segšanai. Tādējādi ar Maksātnespējas likuma 147. panta sesto daļu tiktu būtiski ierobežotas nodrošināto kreditoru tiesības.
Maksātnespējas likuma 147. panta sestā daļa, kas paredzēja „nolikto atslēgu principa” piemērošanu visos fizisko personu maksātnespējas procesos, būtiski samazinātu kreditēšanas pakalpojumu pieejamību mājsaimniecībām.
Nodrošinātā kreditora prasījuma dzēšana pēc nodrošinājuma pārdošanas uzskatāma par nodrošinātā kreditora īpašuma tiesību ierobežojumu. Maksātnespējas likuma 147. panta sestajā daļā paredzētais risinājums varēja radīt pamatu nesamērīgam nodrošinātā kreditora īpašuma tiesību ierobežojumam, kā arī vienlīdzības principa pārkāpumam, salīdzinot nodrošināto un nenodrošināto kreditoru tiesības fiziskās personas maksātnespējas procesā.
Likumprojekts kopsakarā ar likumprojektu „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” novērš minētās problēmas, jo „nolikto atslēgu princips” tiks ieviests Patērētāju aizsardzības likumā.
Ar 2015. gada 1. martu Patērētāju tiesību aizsardzības likums ir papildināts ar īpašiem noteikumiem attiecībā uz kredītiem, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma ķīlu. Ir ieviests nosacījums, ka bankām būs jāpiedāvā kredītņēmējiem divi kredīta līguma projekti – viens ar „nolikto atslēgu” principu, bet otrs ar pilnu aizņēmēja atbildību par aizdevuma atmaksu. Aizdevējam būs tiesības piemērot katram no kredīta līguma projektiem atšķirīgus noteikumus, savukārt aizņēmējam būs izvēles tiesības.
Likumprojektu autori norāda, ka grozījumi paredz pilnībā ieviest „nolikto atslēgu” principu, to nesaistot ar maksātnespējas procesu. Fiziskas personas maksātnespējas procesa piemērošanai noteikti stingri kritēriji, tas ir laikietilpīgs un prasa pārdot visu parādnieka mantu, tāpēc „nolikto atslēgu” principa ieviešana nesasniegtu savu mērķi. Līdz ar grozījumiem kredīti iedzīvotājiem būs pieejamāki, dodot iespēju jau sākotnēji vienoties ar banku par aizdevuma izsniegšanas nosacījumiem, teikts likumprojekta anotācijā.
