Rem Legal

Menu
  • Par Rem Legal
    • Juristu komanda
  • Juridiskie pakalpojumi
  • Jaunumi
  • BUJ
  • Kontakti
  • LV
    • EN
    • RU

Nolikto atslēgu princips

Grozījumi maksātnespējas likumā

“Nolikto atslēgu princips” – pēc mantas, kas kalpojusi kā nodrošinājums, pārdošanas nodrošinātais kreditors līdz ar izsoles akta apstiprināšanu zaudē prasījuma tiesības un atlikušās parādsaistības starp kreditoru un parādnieku tiek dzēstas.

Sākotnēji “nolikto atslēgu principu” bija plānots ieviest Maksātnespējas likumā, taču šī norma nesatājās spēkā, jo ar 2015. gada 19. februāra grozījumiem 147. panta sestā daļa tā tika izslēgta no Maksātnespējas likuma.

Grozījumi attiecībā uz “nolikto atslēgu principu” piemērojami tikai līgumattiecībām, kas noslēgtas pēc 2015.gada 1.marta.

No Maksātnespējas likuma 147. panta sestās daļas izstrādes gaitas secināms, ka šīs normas mērķis ir bijis atbrīvot parādniekus, kas ir fiziskas personas, no pārmērīga parādu sloga un atjaunot to maksātspēju. Tomēr Maksātnespējas likuma 147.panta sestā daļa ne vienmēr būtu bijusi piemērota, lai ar to sasniegtu definēto mērķi. Maksātnespējas likuma 147. panta sestā daļa, kas paredzēja „nolikto atslēgu principu”, būtu uzlabojusi parādnieka stāvokli vienīgi tad, ja pret attiecīgo parādnieku nebūtu atzītu nenodrošināto kreditoru prasījumu vai ja nenodrošināto kreditoru prasījumi būtu atzīti, taču parādnieks, izpildot saistību dzēšanas plānu, segtu gan šo nenodrošināto kreditoru prasījumus, gan arī nodrošinātā kreditora prasījumu tā nesegtajā daļā. Jebkurā citā gadījumā, kad parādniekam nepietiktu līdzekļu kreditoru prasījumu segšanai, šī norma nebūtu uzlabojusi parādnieka stāvokli, jo viņš tos pašus līdzekļus, kas tika novirzīti nodrošinātā kreditora prasījuma segšanai, novirzītu nenodrošināto kreditoru prasījumu segšanai. Tādējādi ar Maksātnespējas likuma 147. panta sesto daļu tiktu būtiski ierobežotas nodrošināto kreditoru tiesības.

Lasīt vairāk

27 marts/2015

Grozījumi maksātnespējas likumā

Ģimenes maksātnespējas regulējums

No 2015.gada 1.marta līdz ar „ģimenes maksātnespējas” jēdziena ieviešanu parādnieks varēs iesniegt vienu maksātnespējas procesa pieteikumu kopā ar savu laulāto (Maksātnespējas likuma 131. panta pirmās daļas 1. punkts) vai personu, kura sastāv ar parādnieku radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei (Maksātnespējas likuma 131. panta pirmās daļas 2. punkts), maksājot vienu nodevu un vienu depozīta maksājumu.

Taču šīs personas var iesniegt vienu maksātnespējas procesa pieteikumu tikai tādā gadījumā, ja katrai no minētajām personām pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 129.panta pirmajā daļā minētajām pazīmēm, kas ir – šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 euro; vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 euro.  Tāpat šīm personām iesniedzot šāda veida pieteikumu atsevišķi jānorāda Civilprocesa likuma 363.23 pantā noteiktās ziņas.

Finansiālās grūtībās nonākušām ģimenēm šī likuma norma atvieglos maksātnespējas procesa iziešanu – ģimenei būs nepieciešams tikai viens maksātnespējas administrators un arī valsts nodeva būs jāmaksā viena visiem kopā.

Ja kaut viens  no iesniedzējiem neatbilst Maksātnespējas likuma 129.panta pirmajā daļā minētajām pazīmēm, vai kādu citu iemeslu dēļ kādam no iesniedzējiem process nav pasludināms, tiesa maksātnespējas procesa pieteikumu noraida un izbeidz fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu.

remlegal.lv
24 marts/2015

Jaunie grozījumi maksātnespējas likumā

Fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmes un priekšnoteikumi

Ar Maksātnespējas likuma grozījumiem ir samazināts parādsaistību slieksnis, kad iespējams pasludināt fiziskās personas maksātnespējas procesu.

Turpmāk parādniekam varēs piemērot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja ir kāda no šādām fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

1) šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 euro;

2) sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 euro.

Tāpat ar jaunajiem likuma grozījumiem ir ieviests fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīts, kas ir paredzēts Maksātnespējas likuma 129. panta otrajā un trešajā daļā.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas priekšnoteikums ir fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotajā kontā.

Fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīts izmantojams, lai segtu Maksātnespējas likuma 171.panta pirmajā daļā noteikto administratora atlīdzību (par administratora pienākumu veikšanu fiziskās personas maksātnespējas procesā administrators saņem atlīdzību no savas iecelšanas dienas līdz bankrota procedūras pabeigšanai – vienreizēju atlīdzību divu minimālo mēnešalgu apmērā).

Depozīta summa būs jāiemaksā Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotajā kontā, nevis tikai jāuzrāda nepieciešamā summa.

Rem Legal
19 marts/2015

Jaunie grozījumi Darba likumā

Par jaunajiem Darba likuma grozījumiem

2015. gada 1. janvārī spēkā stājās Darba likuma grozījumi. Ar jaunajiem likuma grozījumiem ir ieviestas ievērojamas izmaiņas jau esošajā darba tiesisko attiecību regulējumā. Dažām no normām, kuras ir grozītas, ir paredzēts pārejas periods līdz 2015.gada 1.aprīlim, lai darba devējam būtu pietiekams laiks normas ieviešanai.

Piemēram, ar grozījumiem noteikts, ka darba sludinājumā juridiskajai personai un personāla atlases uzņēmumam jānorāda ne tikai darba devēja nosaukums (firma), bet arī reģistrācijas numurs. Darba devējam vairs nav tiesības darba līgumā ietvert noteikumus par svešvalodu prasmi, ja tā nav pamatoti un būtiski nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Darba līgums slēdzams valsts valodā, bet darba ņēmēju aizsardzībai, ja darbinieks ir ārzemnieks, kurš pietiekamā līmenī nepārvalda valsts valodu, darba devējam ir pienākums rakstveidā informēt darbinieku viņam saprotamā valodā par darba līguma noteikumiem.

Tāpat pārejas periods ir darba likuma normai, kurā darba devējam noteikts kategorisks aizliegums pielaist darbinieku pie nolīgtā darba, ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ un to apliecina ārsta atzinums. Šādā gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam noteikto atlīdzību par laiku, kurā darbinieks nav pielaists pie darba, neveicot nekādus ieturējumus no darbinieka algas.

Lasīt vairāk

16 februāris/2015

Grozījumi MK noteikumos 2014.gadā

2014.gada 1.janvārī spēkā stāsies vairāki Ministru kabineta noteikumi vai to grozījumi:
  • MK noteikumos attiecībā uz energoefektivitātes rādītājiem.
  • MK, kas nosaka kārtību, kādā dzīvokļa īpašnieks, dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
  • MK noteikumos par „Akcīzes preču aprites kārtību.
  • MK noteikumos “Par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”.
Lasīt vairāk
27 janvāris/2014
Iepriekšējie ieraksti 1 2 3 4 5 Nākamie ieraksti

Profesionāli, Ērti, Izdevīgi

Rem Legal juristu ārpakalpojums ir izdevīgākais un ērtākais risinājums, kas atbrīvo tavu uzņēmumu no vairākām ikdienas raizēm un padara tā darbību efektīvāku.

Pieteikties izmēģinājuma konsultācijai
shadow
+371 67068095 • birojs@remlegal.lv
© Rem Legal 2014
© 2014
  • Par Rem Legal
  • Juridiskie pakalpojumi
  • BUJ
  • Kontakti
  • LV
    • EN
    • RU