2016.gada 19.aprīlī Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams pieņēmis spriedumu lietā Nr.A420317815, kurā atzinusi, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nav tiesību apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību uz pieņēmuma pamata.

Konkrētajā lietā VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietnieks 2015.gada 7.augustā pieņēma lēmumu, ar kuru tika apturēta A/S ,,Pagastiņi” (Pieteicēja) saimnieciskā darbība, uzskatot, ka nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas nesniegšana ir izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas.

Šajā situācijā VID nekonstatēja izvairīšanos no nodokļu nomaksas, bet gan izdarījis pieņēmumu, ka tas tā varētu notikt, tādējādi VID patvaļīgi interpretējis likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punktu, kļūdaini atklājot tā saturu. Tiesa secināja, ka tiesību normā definētā jēdziena ,,izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas” satura obligātā pazīme ir tā, ka nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai ir samaksātas daļēji.

Minētā tiesību norma neparedz VID tiesības apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību uz pieņēmuma pamata un tā iemesla dēļ, ka uzņēmums VID pieprasītajā veidā iesniedzis informāciju vai dokumentus cita nodokļa maksātāja pārbaudes ietvaros. Tāpat VID nav ievērojis samērīguma principu, jo saimnieciskās darbības apturēšanu ir nodokļa maksātāja tiesības visvairāk ierobežojošais līdzeklis. Šādas sankcijas piemērošana ir paredzēta tikai ārkārtas gadījumos, un pastāvot būtiskiem pārkāpumiem un reāliem zaudējumiem valsts budžetā.

Ņemot vērā, ka Pieteicējas darbības, nesniedzot pieprasītos dokumentus un paskaidrojumus VID Nodokļu kontroles amatpersonām, nav atzīstamas par izvairīšanos no nodokļu vai nodevu maksāšanas, nebija iestājušies priekšnosacījumi nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanai, un VID nebija tiesību apturēt pieteicējas saimniecisko darbību. Šāda VID rīcība vērtējama kā ārkārtīgi nekompetenta un nelikumīga.

Ja arī Jūs esat nonākuši līdzīgā situācijā vai jebkādā saskarsmē ar VID, un VID ir pieņēmis nepamatotu un nekompetentu lēmumu, SIA “REM LEGAL” piedāvā Jums juridisko palīdzību, piesakoties uz konsultāciju pa tālruni 67068095.

2016.gada 19.janvārī stājās spēkā Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā. Konkrēto grozījumu pārejas noteikumos noteikts, ka personas kodu jaunais regulējums stāsies spēkā 2017.gada 1.jūlijā, kad stāsies spēkā arī Iedzīvotāju reģistra likuma 5.panta trešā un ceturtā daļa un 10.panta pirmās daļas 10.1 un 10.2 punkts. Paredzēts, ka līdz 2017.gada 30.jūnijam personai tiek piešķirts personas kods, kuru veido vienpadsmit ciparu virkne, no kuriem pirmie seši cipari norāda personas dzimšanas datumu, mēnesi, gadu, bet septītais cipars norāda gadsimtu: cipars “0” apzīmē 19.gadsimtu, cipars “1” – 20.gadsimtu, cipars “2” – 21.gadsimtu. Pirmos sešus ciparus no pārējiem var atdalīt ar defisi. Pēc 2017.gada 1.jūlija personas kodu veido no vienpadsmit cipariem, nodrošinot personas kodu neatkārtošanos. Personas koda pirmie cipari ir “32”, bet pārējie cipari ir sistēmas automātiski ģenerēti nejauši cipari no “0” līdz “9”. Pirmos sešus ciparus no pārējiem pieciem cipariem var atdalīt ar defisi. Lasīt vairāk

Juridisko pakalpojumu biroja “RemLegal” juristi izstrādājuši piecus padomus, kas jāņem vērā, slēdzot sadarbības līgumus.

Alternatīvie strīdu risināšanas mehānismi

Samērā bieži viena no līguma slēdzēju pusēm saņem parakstīšanai līgumu ar tajā  jau konkrēti nosauktu Šķīrējtiesu, kurā tiks risināti strīdi, kas var rasties starp abām līguma slēdzēju pusēm. Kāpēc ir būtiski pievērst uzmanību šim līguma punktam? Ja līgumā ir ierakstīta konkrēta Šķīrējtiesa un jūs šo līgumu esiet parakstījis, tad strīda gadījumā jums nebūs vairs iespēju vērsties citā tiesā. Arī, ja Šķīrējtiesa būs pieņēmusi lēmumu par labu otrai līguma slēdzēja pusei, kas jūs neapmierinās, tad pārsūdzēt to vispārējās jurisdikcijas tiesā vairs iespēju nebūs. Šķīrējtiesas lēmums nav pārsūdzams. Būtiska piebilde –  abām pusēm ir tiesības noteikt, tieši kurā šķīrējtiesā vērsties! Lai izvairītos no šāda veida pārpratumiem, ir jāatceras, ka Civilprocesa likuma 23. panta pirmajā daļā teikts – visi civiltiesiskie strīdi ir pakļauti tiesai, ja likumā nav noteikts citādi. Un tas nozīmē, ka pusēm ir tiesības, savstarpēji vienojoties, izvēlēties optimālāko un pieņemamāko strīda risināšanas veidu – ar vispārējās jurisdikcijas tiesas, šķīrējtiesas vai mediācijas palīdzību. Līgumā pat ir iespējams iekļaut visus trīs variantus, atrunājot, ka strīda gadījumā prasītājs var izvēlēties piemērotāko strīda risināšanas veidu. Diemžēl, līgumi nereti tiek parakstīti, nesaprotot šo alternatīvo strīdu risināšanas mehānismu būtību. Lasīt vairāk

Jūs vēlaties īrēt dzīvokli vai māju uz ilgāku laiku? Juridisko konsultāciju birojs “Rem Legal” uzsver, ka vienīgais veids kā sevi pasargāt un aizsargāt no konflikta ar izīrētāju, ir līguma noslēgšana. Taču, kas jāņem vērā, slēdzot īres līgumu? Padomus sniedz juridisko konsultāciju birojs “Rem Legal”.

Par īres līguma pagarināšanu jārūpējas pašam īrniekam

Ja līgums par dzīvokļa īri ir noslēgts uz konkrētu laiku, tad īrniekam jāatceras, ka līguma termiņa pagarināšana par dzīvokļa īri ir jāprasa īrniekam, jo īrnieks par šo īpaši nav jābrīdina.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 6. panta otrā daļa nosaka, ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu, izņemot gadījumu, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu.

Gadījumā, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, izīrētājam ir tiesības atteikt īres līguma pagarināšanu, ja:

1) īrnieks nepilda pienākumus, kas noteikti īres līgumā;

2) dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai;

3) dzīvojamā māja ir nojaucama vai arī dzīvojamā mājā (dzīvojamā telpā) jāveic kapitālais remonts.

Lasīt vairāk

Grozījumi maksātnespējas likumā

Ar maksātnespējas likuma grozījumiem ir ieviests arī tas, ka termiņš saistību dzēšanas procedūrai nosakāms pēc nesegto saistību apjoma pēc bankrota procedūras pabeigšanas. Proti, arī tiem parādniekiem, kuri saistību dzēšanas procedūras laikā nevar segt ne 35%, ne 20% no kopējām atlikušajām saistībām saistību dzēšanas proocedūras garums (maksājot summu, kas nav mazāka par vienu trešdaļu no ienākumiem) būs nosakāms savādāk.

Ar 2015. gada 19. februāra grozījumiem Maksātnespējas likuma 155. panta ceturtā daļa nosaka, ka ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto saistību apmēru, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī. Saistību dzēšanas plāna termiņš nosakāms šādi:

1) viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 30 000 euro;

2) divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir no 30 001 euro līdz 150 000 euro;

3) trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas pārsniedz 150 000 euro.

Lasīt vairāk