Juridisko pakalpojumu biroja “RemLegal” juristi izstrādājuši piecus padomus, kas jāņem vērā, slēdzot sadarbības līgumus.

Alternatīvie strīdu risināšanas mehānismi

Samērā bieži viena no līguma slēdzēju pusēm saņem parakstīšanai līgumu ar tajā  jau konkrēti nosauktu Šķīrējtiesu, kurā tiks risināti strīdi, kas var rasties starp abām līguma slēdzēju pusēm. Kāpēc ir būtiski pievērst uzmanību šim līguma punktam? Ja līgumā ir ierakstīta konkrēta Šķīrējtiesa un jūs šo līgumu esiet parakstījis, tad strīda gadījumā jums nebūs vairs iespēju vērsties citā tiesā. Arī, ja Šķīrējtiesa būs pieņēmusi lēmumu par labu otrai līguma slēdzēja pusei, kas jūs neapmierinās, tad pārsūdzēt to vispārējās jurisdikcijas tiesā vairs iespēju nebūs. Šķīrējtiesas lēmums nav pārsūdzams. Būtiska piebilde –  abām pusēm ir tiesības noteikt, tieši kurā šķīrējtiesā vērsties! Lai izvairītos no šāda veida pārpratumiem, ir jāatceras, ka Civilprocesa likuma 23. panta pirmajā daļā teikts – visi civiltiesiskie strīdi ir pakļauti tiesai, ja likumā nav noteikts citādi. Un tas nozīmē, ka pusēm ir tiesības, savstarpēji vienojoties, izvēlēties optimālāko un pieņemamāko strīda risināšanas veidu – ar vispārējās jurisdikcijas tiesas, šķīrējtiesas vai mediācijas palīdzību. Līgumā pat ir iespējams iekļaut visus trīs variantus, atrunājot, ka strīda gadījumā prasītājs var izvēlēties piemērotāko strīda risināšanas veidu. Diemžēl, līgumi nereti tiek parakstīti, nesaprotot šo alternatīvo strīdu risināšanas mehānismu būtību. Lasīt vairāk

Jūs vēlaties īrēt dzīvokli vai māju uz ilgāku laiku? Juridisko konsultāciju birojs “Rem Legal” uzsver, ka vienīgais veids kā sevi pasargāt un aizsargāt no konflikta ar izīrētāju, ir līguma noslēgšana. Taču, kas jāņem vērā, slēdzot īres līgumu? Padomus sniedz juridisko konsultāciju birojs “Rem Legal”.

Par īres līguma pagarināšanu jārūpējas pašam īrniekam

Ja līgums par dzīvokļa īri ir noslēgts uz konkrētu laiku, tad īrniekam jāatceras, ka līguma termiņa pagarināšana par dzīvokļa īri ir jāprasa īrniekam, jo īrnieks par šo īpaši nav jābrīdina.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 6. panta otrā daļa nosaka, ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu, izņemot gadījumu, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu.

Gadījumā, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, izīrētājam ir tiesības atteikt īres līguma pagarināšanu, ja:

1) īrnieks nepilda pienākumus, kas noteikti īres līgumā;

2) dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai;

3) dzīvojamā māja ir nojaucama vai arī dzīvojamā mājā (dzīvojamā telpā) jāveic kapitālais remonts.

Lasīt vairāk